Politoloģe Léonie de Jonge savā grāmata "The Success and Failure of Right-Wing Populist Parties in the Benelux Countries" (2021) analizē, kāpēc Luksemburgā un D-Beļģijā labējie nepieņemas spēkā - tā ir mediju atbildība. Tur kopš 90. g. pastāv „cordon sanitaire médiatique“ - mediji nedrīkst 1/2

.. mediji nedrīkst popularizēt rasistiskus un demokrātijai bīstamus viedokļus, aicinot politiķus un citus, kuriem tādi ir, izteikties medijos. Šādus uzskatus drīkst citēt, taču - tikai tos kontekstualizējot. Taču Vācijā, piemēram, mediji dara tieši pretējo. 2/2 goodimpact.eu/recherche/fo...

Viņi tak netic medijiem! Manuprāt, tradicionālo mediju loma te ir pārvērtēta. Tas ka sociālie mediji ir pilni ar vājprātu, tas tiesa. Pie mums katru ksenofobisku vai antidemokrātisku sūdu var aizklāt ar auseklīti un "dokumenti v porjadke". Te tiešām Popers jāvelk ārā politikas veidotājiem.

Šo es iegrāmatošu sev priekšdienām brīžiem, kad nepieciešams mierinājums pret Tēvzemes vājprātu: "Pie mums katru ksenofobisku vai antidemokrātisku sūdu var aizklāt ar auseklīti un "dokumenti v porjadke"."

Apmēram tā arī notiek. Un par cik ne krievu, ne imigrantu (piemēram, sarakstu var turpināt) viedoklis nevienu neinteresē, iet vaļā uz velna paraušanu.

Gribētu iebilst, ka ir svarīgi - ne velti LV labēji populistiskie politiķi nebeidz žēloties, ka viņus medijos nelaiž pie vārda (kaut LETA rīki uzrāda pretēju tendenci). Tāpēc, jā, piekrītu @elinareitere.bsky.social , ka mediju darbs ir sanitarizēt reakcionārus izteikumus, citādi tā ir normalizācija.